Viss, ko Tu vienmēr esi vēlējies uzzināt par anarhiju (bet baidījies jautāt)

Ievads

Iespējams par anarhismu ir runāts visvairāk muļķību, nekā par citām politiskajām idejām. Patiesībā tam nav nekāda sakara ar ticību haosam, nāvei un iznīcībai. Anarhisti parasti nenēsā bumbas, ne arī pieškir kādu vērtību vecu sieviešu piekaušanai.

Tā nav nejaušība, ka draudīgs traka anarhista tēls ir tik ļoti vispārpieņemts. Pastāvošā iekārta, prese un dažādi autoritārie tipi lieto visus viņiem pieejamos līdzekļus, lai parādītu anarhiju, kā neiedomājamu masu slepkavību un haosa stāvokli. Mēs neko citu nevaram gaidīt no varas tirgotājiem, kuriem nebūtu nekādas varas, ja anarhija pastāvētu. Viņiem ir jātic, ka autoritāte un pakļaušanās ir būtiskas, lai viņi varētu sev attaisnot savus noziegumus. Televīzija, prese un filmas sludina pakļāvību un kad anarhija ir vispār pieminēta, tā tiek parādīta kā neprātīga iznīcīšana.

Par vajadzīgu uzskatīta nepieciešamība pēc pārvaldes ir tik labi iestādīta vidējā prātā, ka anarhija, kas vienkārši nozīmē to, ka nepastāv valsts, ir vienkārši nepieņemama vairākumam cilvēkus. Tie paši cilvēki tomēr atzīs, ka noteikumi, regulācijas, nodokļi, uzmācība un varas ļaunprātīga izmantošana (nosauc tikai dažus) ir kaitinoši, lai neteiktu vairāk. Parasti tiek domāts, ka par šīm lietām jāklusē, jo alternatīva - nav varas, nav pārvaldes, visi dara to, ko viņi grib - būtu briesmīga. Tā būtu anarhija.

Bet ir neierobežota virkne iespējamo sabiedrību bez valsts iekārtas. Ne visās no tām būtu nepatīkami dzīvot. Tieši pretēji! Jebkurš anarhistu sabiedrības veids vismaz būtu atbrīvojis mūs no pretīgajiem kropļojumiem, ko valsts iekārta rada. Anarhisma "negatīvā" puse - valsts iekārtas likvidācija - ir jāsabalansē ar to, ar ko tas to nomaina - ar sabiedrību, kurā pastāv brīvība un brīva sadarbība.

Dažādiem anarhistu veidiem ir dažādas idejas par to, kā tieši sabiedrību vajadzētu organizēt. Viņi visi piekrīt, ka valsts iekārta ir jāmaina pret sabiedrību bez klasēm un bez vars. Tieši šī ticība brīvībai ir tas, kas mums liek nelabprāt likt priekšā noteiktu plānu. Mēs piedāvājm tikai iespējamus variantus, kas ir pamatoti ar pierādījumiem, kas gūti no dzīves. Patiesībā, anarhistu sabiedrība jau ir eksistēja un tas neprasīja neko mazāk, kā masu slepkavību, lai to apturētu.

Vēl viens pārpratums no tiem, kas nedaudz zin par anarhismu, ir ka anarhisms ir jauks sapnis, skaista, bet nepraktiska ideja. Patiesībā anarhistu kustībai ir gara vēsture un ka tas parādijās ne jau ziloņkaula torņu filozofu galvās, bet tieši, no praktiskās cīnās par masu vienkāršu, apspiestu cilvēku izdzīvošanu. Tas vienmēr ir bijis praktisks savās interesēs un savā lietu darīšanā. Kustība ir ir bijusi diezgan tuvu veiksmei dažas reizes. Ja jau tas tiešām ir tik nepraktisks, tad kādēļ valsts iekārta ir tik ļoti apņēmusies to nomīdīt?

Eh, uznāca slinkums. Atlikušo iztulkosim citreiz... ;)