post-kreisais anarhisms

Post-kreisais anarhisms ir nesen izveidojies anarhisma virziens, kas kritizē anarhisma radniecību ar citām kreisajām politiskajām teorijām. Daži vēlas vispār atbrīvoties no robežām, ko uzliek ideoloģija. Tas ir strauji attīstījies pēc Padomju Savienības sabrukuma, ko daudzi redz kā autoritārā kreisuma sabrukumu.

Post-kreisie anarhisti uzskata, ka anarhisms ir ticis vājināts ar savu ilgo pieķeršanos pretējām kreiso kustībām un ar kampaņām pret atseviškām problēmām (pret karu, pret kodolieročiem utt.). Viņi ir par anarhistu domas apvienošanu un specifiski anti-autoritāŗu revolucionāru kustību ārpus autoritāro kreiso vides. Dažreiz viņi uz individuālu cilvēku, nevis visu sociālo šķiru un dažreiz atsakās no organizācijas, lai izvairītos no hierarhijas, vēršot uzmanību uz to, ka neformālas un nestrukturizētas grupas mēdz radīt neformālas hierarhijas.

Pēc post-kreiso anarhistu teiktā, autoritārie kreisie ir anahroniski un nespēj neko mainīt. Daudzi post-kreisie ir arī apgalvojuši, ka būtisks autoritārā kreisuma elements ir paļaušanās uz piespiedu morālismu. Šādi socializēti vērtību spriedumi veicina atsvešināšanos un atsevišku cilvēku nespēju domāt kritiski. Post-kreisie anarhisti tic, ka anarhisms padara par nepieciešamu organisku, subjektīvu iegūtu teoriju.