anarho-feminisms

Anarho-feminisms ir anarhisma virziens, kas apvieno anarhismu ar feminismu. Tā piekritējas redz patriarhātu kā nebrīvprātīgas hierarhijas manifestāciju. Anarho-feministes uzskata, ka cīņa pret patriarhātu ir ir svarīga šķiru cīņas un anarhistu cīņas pret valsti daļa. Būtībā anarho-feministes redz anarhistu cīņu kā nepieciešamu feminismu cīņai un otrādi. Kā Suzanna Brauna to nostāda, "tā kā anarhisms ir politiska filozofija, kas kas ir pret jebkādām autoritārām attiecībām, tas ir raksturīgi feminisms". Anarho-feminismam ir individuālistiskas un kolektīvistiskas formas, individuālistiskām formām biežāk parādoties ASV, Eiropā tam vairāk liekot uzsvaru uz kolektīvismu.

Svarīgs anarho-feminisma aspekts ir tā opozīcija tradicionālajiem priekšstatiem par ģimeni, izglītību un dzimumu lomām. Laulības institūcija ir viena no tām, kuras visbiežāk tiek kritizētas. Anarho-feministes ir arī par ne-hierarhiskām ģimenes un izglītības struktūrām.