hārdkōr

Vārdam anarhija ir vairākas definīcijas.

Vissenākā laikam ir "haoss". Piemēram, neonacisti sauc demokrātiju par anarhiju. Kādēļ? Kontroles trūkums! Šādi cilvēki vēlas totalitārismu (stingru kontroli pār katru dzīves aspektu) un ir tie, kas visvairāk vainīgi pie tā, ka vārds "anarhija" cilvēkiem izsauc nepatiku.

Nākamā ir saistīta ar sociālisma virzienu, kas sākās ar Pierre-Joseph Proudhon, kurš pirmais nosauca sevi par anarhistu 1840. gadā savā darbā "Kas ir īpašums?" Šai kustībai bija savi ziedu laiki, taču mūsdienās tā ir mirusi un tās vietā mums ir reakcionāra kustība, kura pastāv tikai tajās valstīs, kur ir augsta labklājība un kur ir valstij ir pārāk liela kontrole.

Tad vēl ir tīņi, kuri šo vārdu un ar to saistīto simbolu - A aplīti - arī izmanto reakcionārā veidā - gluži tāpat kā viņi izmanto pentagrammu, apgrieztu krustu un citu "kruto" simboliku - ne jau tādēļ, ka viņi būtu sātanisti, bet tādēļ, ka viņiem ir tāds periods un protests, lai gan vietā viņi neko nevar piedāvāt.

Ja runājam par manējo, manējā ir savādāka. Es īstu anarhiju uzskatu par nihilisma izpausmi. Neviens nevar būt brīvs, ja viņš nevēlas būt brīvs. Neviens nevēlēsies būt brīvs, ja viņš uzskatīs, ka pastāv "pareizas" un "nepareizas" lietas. Tas viss ir cilvēku izdomāts. Diemžēl, izpausmes šim es daudz nevarēšu nosaukt, jo šim veidam ir ļoti maz piekritēju un es nevienu citu, izņemot sevi, nepazīstu. Nu jā, ja runājam par to, kā es izpaužu - tad man jāatzīstas, man ar šo izpaušanu pagaidām galīgi neiet. Pavisam tuvā nākotnē tas gan mainīsies. ;)