http://lav.anarchopedia.org/api.php?action=feedcontributions&user=Melnais+krauklis&feedformat=atomAnarchopedia - User contributions [en]2024-03-29T12:25:39ZUser contributionsMediaWiki 1.26.2http://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=41SÄkumlapa2008-04-05T00:09:59Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Anarhisma virzieni==<br />
*[[anarhisms]]<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=38SÄkumlapa2008-04-04T16:53:01Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Anarhisma virzieni==<br />
*[[anarhisms]]<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]<br />
==Teksti==<br />
*[[Viss, ko Tu vienmēr esi vēlējies uzzināt par anarhiju (bet baidījies jautāt)]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=Viss,_ko_Tu_vienm%C3%84%E2%80%9Cr_esi_v%C3%84%E2%80%9Cl%C3%84%E2%80%9Cjies_uzzin%C3%84%C2%81t_par_anarhiju_(bet_baid%C3%84%C2%ABjies_jaut%C3%84%C2%81t)&diff=37Viss, ko Tu vienmÄ“r esi vÄ“lÄ“jies uzzinÄt par anarhiju (bet baidÄ«jies jautÄt)2008-04-04T16:51:42Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: ==Ievads== Iespējams par anarhismu ir runāts visvairāk muļķību, nekā par citām politiskajām idejām. Patiesībā tam nav nekāda sakara ar ticību haosam, nāvei un iznīcībai....</p>
<hr />
<div>==Ievads==<br />
Iespējams par anarhismu ir runāts visvairāk muļķību, nekā par citām politiskajām idejām. Patiesībā tam nav nekāda sakara ar ticību haosam, nāvei un iznīcībai. Anarhisti parasti nenēsā bumbas, ne arī pieškir kādu vērtību vecu sieviešu piekaušanai.<br />
<br />
Tā nav nejaušība, ka draudīgs traka anarhista tēls ir tik ļoti vispārpieņemts. Pastāvošā iekārta, prese un dažādi autoritārie tipi lieto visus viņiem pieejamos līdzekļus, lai parādītu anarhiju, kā neiedomājamu masu slepkavību un haosa stāvokli. Mēs neko citu nevaram gaidīt no varas tirgotājiem, kuriem nebūtu nekādas varas, ja anarhija pastāvētu. Viņiem ir jātic, ka autoritāte un pakļaušanās ir būtiskas, lai viņi varētu sev attaisnot savus noziegumus. Televīzija, prese un filmas sludina pakļāvību un kad anarhija ir vispār pieminēta, tā tiek parādīta kā neprātīga iznīcīšana.<br />
<br />
Par vajadzīgu uzskatīta nepieciešamība pēc pārvaldes ir tik labi iestādīta vidējā prātā, ka anarhija, kas vienkārši nozīmē to, ka nepastāv valsts, ir vienkārši nepieņemama vairākumam cilvēkus. Tie paši cilvēki tomēr atzīs, ka noteikumi, regulācijas, nodokļi, uzmācība un varas ļaunprātīga izmantošana (nosauc tikai dažus) ir kaitinoši, lai neteiktu vairāk. Parasti tiek domāts, ka par šīm lietām jāklusē, jo alternatīva - nav varas, nav pārvaldes, visi dara to, ko viņi grib - būtu briesmīga. Tā būtu anarhija.<br />
<br />
Bet ir neierobežota virkne iespējamo sabiedrību bez valsts iekārtas. Ne visās no tām būtu nepatīkami dzīvot. Tieši pretēji! Jebkurš anarhistu sabiedrības veids vismaz būtu atbrīvojis mūs no pretīgajiem kropļojumiem, ko valsts iekārta rada. Anarhisma "negatīvā" puse - valsts iekārtas likvidācija - ir jāsabalansē ar to, ar ko tas to nomaina - ar sabiedrību, kurā pastāv brīvība un brīva sadarbība.<br />
<br />
Dažādiem anarhistu veidiem ir dažādas idejas par to, kā tieši sabiedrību vajadzētu organizēt. Viņi visi piekrīt, ka valsts iekārta ir jāmaina pret sabiedrību bez klasēm un bez vars. Tieši šī ticība brīvībai ir tas, kas mums liek nelabprāt likt priekšā noteiktu plānu. Mēs piedāvājm tikai iespējamus variantus, kas ir pamatoti ar pierādījumiem, kas gūti no dzīves. Patiesībā, anarhistu sabiedrība jau ir eksistēja un tas neprasīja neko mazāk, kā masu slepkavību, lai to apturētu.<br />
<br />
Vēl viens pārpratums no tiem, kas nedaudz zin par anarhismu, ir ka anarhisms ir jauks sapnis, skaista, bet nepraktiska ideja. Patiesībā anarhistu kustībai ir gara vēsture un ka tas parādijās ne jau ziloņkaula torņu filozofu galvās, bet tieši, no praktiskās cīnās par masu vienkāršu, apspiestu cilvēku izdzīvošanu. Tas vienmēr ir bijis praktisks savās interesēs un savā lietu darīšanā. Kustība ir ir bijusi diezgan tuvu veiksmei dažas reizes. Ja jau tas tiešām ir tik nepraktisks, tad kādēļ valsts iekārta ir tik ļoti apņēmusies to nomīdīt?</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=h%C3%84%C2%81rdk%C3%85%C2%8Dr&diff=36hÄrdkÅr2008-04-04T14:32:28Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Vārdam anarhija ir vairākas definīcijas. Vissenākā laikam ir "haoss". Piemēram, neonacisti sauc demokrātiju par anarhiju. Kādēļ? Kontroles trūkums! Šādi cilvēki vēlas tot...</p>
<hr />
<div>Vārdam anarhija ir vairākas definīcijas.<br />
<br />
Vissenākā laikam ir "haoss". Piemēram, neonacisti sauc demokrātiju par anarhiju. Kādēļ? Kontroles trūkums! Šādi cilvēki vēlas totalitārismu (stingru kontroli pār katru dzīves aspektu) un ir tie, kas visvairāk vainīgi pie tā, ka vārds "anarhija" cilvēkiem izsauc nepatiku.<br />
<br />
Nākamā ir saistīta ar sociālisma virzienu, kas sākās ar Pierre-Joseph Proudhon, kurš pirmais nosauca sevi par anarhistu 1840. gadā savā darbā "Kas ir īpašums?" Šai kustībai bija savi ziedu laiki, taču mūsdienās tā ir mirusi un tās vietā mums ir reakcionāra kustība, kura pastāv tikai tajās valstīs, kur ir augsta labklājība un kur ir valstij ir pārāk liela kontrole.<br />
<br />
Tad vēl ir tīņi, kuri šo vārdu un ar to saistīto simbolu - A aplīti - arī izmanto reakcionārā veidā - gluži tāpat kā viņi izmanto pentagrammu, apgrieztu krustu un citu "kruto" simboliku - ne jau tādēļ, ka viņi būtu sātanisti, bet tādēļ, ka viņiem ir tāds periods un protests, lai gan vietā viņi neko nevar piedāvāt.<br />
<br />
Ja runājam par manējo, manējā ir savādāka. Es īstu anarhiju uzskatu par nihilisma izpausmi. Neviens nevar būt brīvs, ja viņš nevēlas būt brīvs. Neviens nevēlēsies būt brīvs, ja viņš uzskatīs, ka pastāv "pareizas" un "nepareizas" lietas. Tas viss ir cilvēku izdomāts. Diemžēl, izpausmes šim es daudz nevarēšu nosaukt, jo šim veidam ir ļoti maz piekritēju un es nevienu citu, izņemot sevi, nepazīstu. Nu jā, ja runājam par to, kā es izpaužu - tad man jāatzīstas, man ar šo izpaušanu pagaidām galīgi neiet. Pavisam tuvā nākotnē tas gan mainīsies. ;)</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=35SÄkumlapa2008-03-31T20:14:40Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Anarhisma virzieni==<br />
*[[anarhisms]]<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=34SÄkumlapa2008-03-31T20:07:34Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Anarhisma virzieni==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]<br />
*[[anarhisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarhisms&diff=33anarhisms2008-03-31T20:02:00Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarhisms ir politiska teorija, kuras pamatideja ir anarhija - sabiedrība, kurā katram ir absolūta brīvība.<br />
<br />
Galvenie anarhisma principi ir brīvība, vienlīdzība un savstarpējā sadarbība.<br />
<br />
Vēsturiski anarhisms vienmēr ir uzsvēris valsts, kapitālisma un baznīcas likvidēšanu, jo šīs lietas ir tikušas uzskatītas par tām, kas visvairāk liedz indivīdam brīvību.<br />
<br />
Pastāv dažādi anarhisma virzieni. Daži no tiem ir: [[anarho-komunisms]], [[anarho-sindikālisms]], [[anarho-feminisms]], [[anarho-pacifisms]], [[anarho-primitīvisms]], [[anarho-kolektīvisms]] un [[post-kreisais anarhisms]]. Galvenās atšķirības starp tiem ir, kā attiecīgā virziena piekritēji vēlas redzēt ideālo sabiedrību un kā realizēt pāreju uz to. Lielākā daļa virzienu neizslēdz viens otru, tādēļ ir iespējams vienlaicīgi sekot vairākiem. Piemēram, ir iespējams vienlaicīgi sekot anarho-sindikālismam un anarho-komunismam, bet ne anarho-komunismam un anarho-kolektīvismam, jo ekonomiskās sistēmas, kādas vēlas realizēt šo virzienu piekritēji, atšķiras. Tas, ka dažādiem anarhisma virzieniem ir dažādas idejas par ekonomisko sistēmu nav problēma, jo visas šīs ekonomiskās sistēmas spētu mierīgi līdzāspastāvēt. Tas gan nav traucējis, piemēram, anarho-individuālistiem apgalvot, ka anarho-komunisms vispār nav anarhisms, jo pēc viņu domām tas apdraud indivīda brīvību.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-kolekt%C3%84%C2%ABvisms&diff=30anarho-kolektÄ«visms2008-03-20T20:18:19Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-kolektīvisms ir anarhisma virziens, kas ir par valsts likvidāciju un ražošanas līdzekļu nodošanu strādājošo kolektīviem, kuri tos kontrolētu un pāŗvaldītu demokrātiskā veidā. Tiklīdz ražosana tiktu kolektivizēta, strādājošajiem tiktu atlīdzināts par viņu darbu, skatoties pēc tā, cik daudz laika viņi tam būtu veltījuši. Tā ir lielākā atšķirība starp anarho-komunismu, kur kompensācijas tiktu likvidētas un kur cilvēki varētu brīvi ņemt no preču noliktavas tik, cik viņi paši uzskatītu par vajadzīgu. Lai gan, daļa anarho-kolektīvistu uzskata, ka ar laiku, kad produktivitāte un piederība kopienai palielinātos, varētu notikt pāreja uz anarho-komunismu.<br />
<br />
Daļa anarho-kolektīvisti atbalsta naudu un tirgus sistēmas, bet citiem ir alternatīvas idejas, piemēram, dalības ekonomika.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-primit%C3%84%C2%ABvisms&diff=29anarho-primitÄ«visms2008-03-20T20:17:28Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-primitīvisms ir anarhisma virziens, kura piekritēji vēlas atjaunot tādu sabiedrību, kāda tā bija pirms industrializācijas un zemkopības.<br />
<br />
Anarho-primitīvisti uzskata, ka industriālā sabiedrība nenovēršami rada despotiskas struktūras caur uzdevumu specializāciju un darba dalīšanu un ka tehnoloģijai ir līdzīgas negatīvas sekas.<br />
<br />
Anarho-primitīvisti arī uzskata, ka civilizācija ir piespiedusi cilvēkus izmantot pārlieku lielu simbolismu viņu ikdienas dzīvēs. Cilvēki novēro pasauli ap viņiem un izpauž sevi ļoti daudz caur rakstītu un runātu valodu, dzīvo lielu daļu savu dzīvju caur rituāliem un plānošanu un visbiežāk domā valodas un vispārējā simbolisma izteiksmē. Šī tendence uz pārmērīgu simbolismu samazina tiešāku, nefiltrētāku, jūtu pieredzi un ierobežo cilvēku domas un jūtas līdz tām, kuras var tikt izpaustas ar valodas palīdzību.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-pacifisms&diff=28anarho-pacifisms2008-03-20T20:16:16Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-pacifisms ir anarhisma virziens, kas noliedz vardarbības lietošanu.<br />
<br />
Lai gan anarho-pacifisms visbiežāk tiek saistīts ar reliģisko anarhismu (piemēram, kristiešu un Budistu anarhismu), pastāv arī ateistiskas un antireliģiskas formas.<br />
<br />
Opozīcija pret vardarbības lietošanu nav liegusi anarho-pacifistiem pieņemt pretošanās principu vai pat revolucionāru rīcību, ja vien tā nenoved pie vardarbības. Patiesībā šādu pretošanās formu atbalstīšana ir tā, kas liek anarho-pacifistiem atbalstīt anarho-sindikālistu vispārējā streika konceptu kā revolucionāru metodi.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-feminisms&diff=27anarho-feminisms2008-03-20T20:14:53Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-feminisms ir anarhisma virziens, kas apvieno anarhismu ar feminismu. Tā piekritējas redz patriarhātu kā nebrīvprātīgas hierarhijas manifestāciju. Anarho-feministes uzskata, ka cīņa pret patriarhātu ir ir svarīga šķiru cīņas un anarhistu cīņas pret valsti daļa. Būtībā anarho-feministes redz anarhistu cīņu kā nepieciešamu feminismu cīņai un otrādi. Kā Suzanna Brauna to nostāda, "tā kā anarhisms ir politiska filozofija, kas kas ir pret jebkādām autoritārām attiecībām, tas ir raksturīgi feminisms". Anarho-feminismam ir individuālistiskas un kolektīvistiskas formas, individuālistiskām formām biežāk parādoties ASV, Eiropā tam vairāk liekot uzsvaru uz kolektīvismu.<br />
<br />
Svarīgs anarho-feminisma aspekts ir tā opozīcija tradicionālajiem priekšstatiem par ģimeni, izglītību un dzimumu lomām. Laulības institūcija ir viena no tām, kuras visbiežāk tiek kritizētas. Anarho-feministes ir arī par ne-hierarhiskām ģimenes un izglītības struktūrām.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-sindik%C3%84%C2%81lisms&diff=26anarho-sindikÄlisms2008-03-20T20:14:25Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-sindikālisms ir viens no galvenajiem sociālā anarhisma virzieniem. Anarho-sindikālisma pamatideja ir radīt strādājošo apvienību kustību, balstoties uz anarhistu idejām. Anarho-sindikālisti ir par decentralizētām un federācijās apvienotām apvienībām, kuras izmanto tiešu rīcību, lai panāktu reformas kapitālismā, līdz tās kļūst pietiekami spēcīgas, lai lai to gāztu.<br />
<br />
Problēma ar arodbiedrībām ir tāda, ka tās sadala strādājošos pēc to nodarbošanās, kas var novest (un ir novedis) pie nesaskaņām starp arodbiedrībām. Anarho-sindikālisma mērķis ir apvienot visus strādājošos vienā lielā apvienībā. kuru kontrolētu tās biedri demokrātiskā veidā. Tas, protams, ir gluži pretēji pašreizējām reformistu apvienībām, kuras ir piepildītas slāni pa slānim ar birokrātiem, kuri var pasludināt industriālo streiku, neņemot vērā tās biedru vēlmes. Šāds demokrātijas veids apvienībās nodod kontroli pār strādājošo cīņām tiem, kuriem tas pienākas: strādājošajiem.<br />
<br />
Anarho-sindikālisti neierobežo sevi ar streiku uzskatīšanu par vienīgo pareizo industriālās cīņas formu. Anarho-sindikālistu apvienības mudina uz okupācijām, sabotāžu, darbavietu ieņemšanām un daudzām citām tiešas rīcības formām, lai uzvarētu industriālos strīdus.<br />
<br />
Anarho-sindikālistu apvienības mērķis nav tikai iegūt uzlabotus darba nosacījumus. Anarho-sindikālista Rūdolfa Rokera vārdiem, tās mērķis ir arī arī kalpot par sociālisma pamatskolu. Šādā veidā anarho-sindikālistu apvienības cenšas radīt jaunu pasauli vecās čaulā un ļoti nopietni uztver Bakunina piezīmi par to, ka strādājošo organizācijām periodā pirms revolūcijas jārada ne tikai idejas par nākotni, bet arī nākotnes fakti. Apvienības organizācijai būtu jāsagatavo strādājošos tiešajai demokrātijai, pašaktivitātei un savstarspējai sadarbībai, visām tām lietām, kas ir vajadzīgas, lai nākotnes sabiedrība varētu izdoties.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-komunisms&diff=25anarho-komunisms2008-03-20T20:13:42Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-komunisms ir anarhisma virziens, kura piekritēji vēlas nomainīt valsti un kapitālismu ar horizontālu brīvprātīgu asociāciju tīklu caur kurām ikviens spētu apmierināt savas vajadzības.<br />
<br />
Anarho-komunisti ir par egalitārismu un par sociālo hierarhiju un klašu atšķirību likvidāciju, kuras rodas no nevienlīdzīgas līdzekļu sadales, kapitālisma un valsts likvidāciju, kolektīvo ražošanu un līdzekļu sadali caur brīvprātīgām asociācijām. Anarho-komunismā valsts un īpašums vairāk neeksistē. Katram cilvēks un grupa ir brīvi piedalīties ražošanā un apmierināt savas vajadzības pēc savas izvēles. Ražošanu un sadali vada tās dalībnieki.<br />
<br />
Algota darba likvidācija ir centrāla anarho-komunismam. Ja līdzekļu sadale tiks veikta pēc pašnoteiktām vajadzībām, tad cilvēki varēs piedalīties kādās vien aktivitātēs paši vēlēsies un viņiem vairs nevajadzēs strādāt darbu, kuru viņi nevēlēsies darīt un kuram viņi nebūs piemēroti. Anarho-komunisti uzskata, ka nav veida, kā noteikt viena cilvēka ekonomisko ieguldījumu, jo visi līdzekļi ir pašreizējo un iepriekšējo paaudžu kolektīvs produkts. Tāpat viņi uzskata, ka ka jebkurai ekonomiskajai sistēmai, kas ir balstīta uz algotu darbu un privātīpašumu, vajadzēs piespiedu valsts aparātu, lai realizētu īpašumtiesības un saglabātu nevienlīdzīgas ekonomiskas attiecības, kuras nenovēršami radīsies.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=24SÄkumlapa2008-03-20T20:09:50Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]<br />
*[[anarhisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarhisms&diff=23anarhisms2008-03-20T20:09:04Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarhisms ir politiska teorija, kuras pamatideja ir anarhija - sabiedrība, kurā katram ir absolūta brīvība.<br />
<br />
Galvenie anarhisma principi ir brīvība, vienlīdzība un savstarpējā palīdzība.<br />
<br />
Vēsturiski anarhisms vienmēr ir uzsvēris valsts, kapitālisma un baznīcas likvidēšanu, jo šīs lietas ir tikušas uzskatītas par tām, kas visvairāk liedz indivīdam brīvību.<br />
<br />
Pastāv dažādi anarhisma virzieni. Daži no tiem ir: [[anarho-komunisms]], [[anarho-sindikālisms]], [[anarho-feminisms]], [[anarho-pacifisms]], [[anarho-primitīvisms]], [[anarho-kolektīvisms]] un [[post-kreisais anarhisms]]. Galvenās atšķirības starp tiem ir, kā attiecīgā virziena piekritēji vēlas redzēt ideālo sabiedrību un kā realizēt pāreju uz to. Lielākā daļa virzienu neizslēdz viens otru, tādēļ ir iespējams vienlaicīgi sekot vairākiem. Piemēram, ir iespējams vienlaicīgi sekot anarhi-sindikālismam un anarho-komunismam, bet ne anarho-komunismam un anarho-kolektīvismam, jo ekonomiskās sistēmas, kādas vēlas realizēt šo virzienu piekritēji, atšķiras. Tas, ka dažādiem anarhisma virzieniem ir dažādas idejas par ekonomisko sistēmu nav problēma, jo visas šīs ekonomiskās sistēmas spētu mierīgi līdzāspastāvēt. Tas gan nav traucējis, piemēram, anarho-individuālistiem apgalvot, ka anarho-komunisms vispār nav anarhisms, jo tas apdraud indivīda brīvību.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarhisms&diff=22anarhisms2008-03-20T20:08:07Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarhisms ir politiska teorija, kuras pamatideja ir anarhija - sabiedrība, kurā katram ir absolūta brīvība. Galvenie anarhisma principi ir brīvība, vienlīdzība un savstarpējā...</p>
<hr />
<div>Anarhisms ir politiska teorija, kuras pamatideja ir anarhija - sabiedrība, kurā katram ir absolūta brīvība.<br />
<br />
Galvenie anarhisma principi ir brīvība, vienlīdzība un savstarpējā palīdzība.<br />
<br />
Vēsturiski anarhisms vienmēr ir uzsvēris valsts, kapitālisma un baznīcas likvidēšanu, jo šīs lietas ir tikušas uzskatītas par tām, kas visvairāk liedz indivīdam brīvību.<br />
<br />
Pastāv dažādi anarhisma virzieni. Daži no tiem ir: [[anarho-komunisms]], [[anarho-sindikālisms]], [[anarho-feminisms]], [[anarho-pacifisms]], [[anarho-primitīvisms]], [[anarho-kolektīvisms]] un [[post-kreisais anarhisms]]. Galvenās atšķirības starp tiem ir, kā attiecīgā virziena piekritēji vēlas redzēt ideālo sabiedrību un kā realizēt pāreju uz to. Lielākā daļa virzienu neizslēdz viens otru, tādēļ ir iespējams vienlaicīgi sekot vairākiem. Piemēram, ir iespējams vienlaicīgi sekot anarhi-sindikālismam un anarho-komunismam, bet ne anarho-komunismam un anarho-kolektīvismam, ekonomiskās sistēmas, kādas vēlas realizēt šo virzienu piekritēji, atšķiras. Tas, ka dažādiem anarhisma virzieniem ir dažādas idejas par ekonomisko sistēmu nav problēma, jo visas šīs ekonomiskās sistēmas spētu mierīgi līdzāspastāvēt. Tas gan nav traucējis, piemēram, anarho-individuālistiem apgalvot, ka anarho-komunisms vispār nav anarhisms, jo tas apdraud indivīda brīvību.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=21SÄkumlapa2008-03-20T18:22:32Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]<br />
*[[post-kreisais anarhisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=post-kreisais_anarhisms&diff=20post-kreisais anarhisms2008-03-20T18:21:54Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Post-kreisais anarhisms ir nesen izveidojies anarhisma virziens, kas kritizē anarhisma radniecību ar citām ar citām kreisajām politiskajām teorijām. Daži vēlas vispār atbrīvoties no robežām, ko uzliek ideoloģija. Tas ir strauji attīstījies pēc Padomju Savienības sabrukuma, ko daudzi redz kā autoritārā kreisuma sabrukumu.<br />
<br />
Post-kreisie anarhisti uzskata, ka anarhisms ir ticis vājināts ar savu ilgo pieķeršanos pretējām kreiso kustībām un ar kampaņām pret atseviškām problēmām (pret karu, pret kodolieročiem utt.). Viņi ir par anarhistu domas apvienošanu un specifiski anti-autoritāŗu revolucionāru kustību ārpus autoritāro kreiso vides. Dažreiz viņi uz individuālu cilvēku, nevis visu sociālo klasi un dažreiz atsakās no organizācijas, lai izvairītos no hierarhijas, vēršot uzmanību uz to, ka neformālas un nestrukturizētas grupas mēdz radīt neformālas hierarhijas.<br />
<br />
Pēc post-kreiso anarhistu teiktā, autoritārie kreisie ir anahroniski un nespēj neko mainīt. Daudzi post-kreisie ir arī apgalvojuši, ka būtisks autoritārā kreisuma elements ir paļaušanās uz piespiedu morālismu. Šādi socializēti vērtību spriedumi veicina atsvešināšanos un atsevišku cilvēku nespēju domāt kritiski. Post-kreisie anarhisti tic, ka anarhisms padara par nepieciešamu organisku, subjektīvu iegūtu teoriju.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=post-kreisais_anarhisms&diff=19post-kreisais anarhisms2008-03-20T18:21:23Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Post-kreisais anarhisms ir nesen izveidojies anarhisma virziens, kas kritizē anarhisma radniecību ar citām ar citām kreisajām politiskajām teorijām. Daži vēlas vispār atbrīvot...</p>
<hr />
<div>Post-kreisais anarhisms ir nesen izveidojies anarhisma virziens, kas kritizē anarhisma radniecību ar citām ar citām kreisajām politiskajām teorijām. Daži vēlas vispār atbrīvoties no robežām, ko uzliek ideoloģija. Tas ir strauji attīstījies pēc Padomju Savienības sabrukuma, ko daudzi redz kā autoritārā kreisuma sabrukumu.<br />
<br />
Post-kreisie anarhisti uzskata, ka anarhisms ir ticis vājināts ar savu ilgo pieķeršanos pretējām kreiso kustībām un ar kampaņām pret atseviškām problēmām (pret karu, pret kodolieročiem utt.). Viņi ir par anarhistu domas apvienošanu un specifiski anti-autoritāŗu revolucionāru kustību ārpus autoritāro kreiso vides. Dažreiz viņi uz individuālu cilvēku, nevis visu sociālo klasi un dažreiz atsakās no organizācijas, lai izvairītos no hierarhijas, vēršot uzmanību uz to, ka neformālas un nestrukturizētas grupas mēdz radīt neformālas hierarhijas.<br />
<br />
Pēc post-kreiso anarhistu teiktā, autoritārie kreisi ir anahroniski un nespēj neko mainīt. Daudzi post-kreisie ir arī apgalvojuši, ka būtisks autoritārā kreisuma elements ir paļaušanās uz piespiedu morālismu. Šādi socializēti vērtību spriedumi veicina atsvešināšanos un atsevišku cilvēku nespēju domāt kritiski. Post-kreisie anarhisti tic, ka anarhisms padara par nepieciešamu organisku, subjektīvu iegūtu teoriju.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=18SÄkumlapa2008-03-20T17:20:17Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]<br />
*[[anarho-kolektīvisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-kolekt%C3%84%C2%ABvisms&diff=17anarho-kolektÄ«visms2008-03-20T17:19:26Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-kolektīvisms ir anarhisma forma, kas ir par valsts likvidāciju un ražošanas līdzekļu nodošanu strādājošo kolektīviem, kuri tos kontrolētu un pāŗvaldītu demokrātisk...</p>
<hr />
<div>Anarho-kolektīvisms ir anarhisma forma, kas ir par valsts likvidāciju un ražošanas līdzekļu nodošanu strādājošo kolektīviem, kuri tos kontrolētu un pāŗvaldītu demokrātiskā veidā. Tiklīdz ražosana tiktu kolektivizēta, strādājošajiem tiktu atlīdzināts par viņu darbu, skatoties pēc tā, cik daudz laika viņi tam būtu veltījuši. Tā ir lielākā atšķirība starp anarho-komunismu, kur kompensācijas tiktu likvidētas un kur cilvēki varētu brīvi ņemt no preču noliktavas tik, cik viņi paši uzskatītu par vajadzīgu. Lai gan, daļa anarho-kolektīvistu uzskata, ka ar laiku, kad produktivitāte un piederība kopienai palielinātos, varētu notikt pāreja uz anarho-komunismu.<br />
<br />
Daļa anarho-kolektīvisti atbalsta naudu un tirgus sistēmas, bet citiem ir alternatīvas idejas, piemēram, piedalīšanās ekonomika.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-sindik%C3%84%C2%81lisms&diff=16anarho-sindikÄlisms2008-03-20T16:49:35Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-sindikālisms ir viena no galvenajām sociālā anarhisma formām. Anarho-sindikālisma ideja ir radīt strādājošo apvienību kustību, balstoties uz anarhistu idejām. Anarho-sindikālisti ir par decentralizētām un federācijās apvienotām apvienībām, kuras izmanto tiešu rīcību, lai panāktu reformas kapitālismā, līdz tās kļūst pietiekami spēcīgas, lai lai to gāztu.<br />
<br />
Problēma ar arodbiedrībām ir tāda, ka tās sadala strādājošos pēc to nodarbošanās, kas var novest (un ir novedis) pie nesaskaņām starp arodbiedrībām. Anarho-sindikālisma mērķis ir apvienot visus strādājošos vienā lielā apvienībā. kuru kontrolētu tās biedri demokrātiskā veidā. Tas, protams, ir gluži pretēji pašreizējām reformistu apvienībām, kuras ir piepildītas slāni pa slānim ar birokrātiem, kuri var pasludināt industriālo streiku, neņemot vērā tās biedru vēlmes. Šāds demokrātijas veids apvienībās nodod kontroli pār strādājošo cīņām tiem, kuriem tas pienākas: strādājošajiem.<br />
<br />
Anarho-sindikālisti neierobežo sevi ar streiku uzskatīšanu par vienīgo pareizo industriālās cīņas formu. Anarho-sindikālistu apvienības mudina uz okupācijām, sabotāžu, darbavietu ieņemšanām un daudzām citām tiešas rīcības formām, lai uzvarētu industriālos strīdus.<br />
<br />
Anarho-sindikālistu apvienības mērķis nav tikai iegūt uzlabotus darba nosacījumus. Anarho-sindikālista Rūdolfa Rokera vārdiem, tās mērķis ir arī arī kalpot par sociālisma pamatskolu. Šādā veidā anarho-sindikālistu apvienības cenšas radīt jaunu pasauli vecās čaulā un ļoti nopietni uztver Bakunina piezīmi par to, ka strādājošo organizācijām periodā pirms revolūcijas jārada ne tikai idejas par nākotni, bet arī nākotnes fakti. Apvienības organizācijai būtu jāsagatavo strādājošos tiešajai demokrātijai, pašaktivitātei un savstarspējai sadarbībai, visām tām lietām, kas ir vajadzīgas, lai nākotnes sabiedrība varētu izdoties.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=15SÄkumlapa2008-03-20T15:55:51Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]<br />
*[[anarho-primitīvisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-primit%C3%84%C2%ABvisms&diff=14anarho-primitÄ«visms2008-03-20T15:54:31Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-primitīvisms ir anarhisma forma, kas ir par tādas sabiedrības, kāda tā bija pirms industrializācijas un zemkopības, atjaunošanu. Anarho-primitīvisti uzskata, ka industri...</p>
<hr />
<div>Anarho-primitīvisms ir anarhisma forma, kas ir par tādas sabiedrības, kāda tā bija pirms industrializācijas un zemkopības, atjaunošanu.<br />
<br />
Anarho-primitīvisti uzskata, ka industriālā sabiedrība nenovēršami rada despotiskas struktūras caur uzdevumu specializāciju un darba dalīšanu un ka tehnoloģijai ir līdzīgas negatīvas sekas.<br />
<br />
Anarho-primitīvisti arī uzskata, ka civilizācija ir piespiedusi cilvēkus izmantot pārlieku lielu simbolismu viņu ikdienas dzīvēs. Cilvēki novēro pasauli ap viņiem un izpauž sevi ļoti daudz caur rakstītu un runātu valodu, dzīvo lielu daļu savu dzīvju caur rituāliem un plānošanu un visbiežāk domā valodas un vispārējā simbolisma izteiksmē. Šī tendence uz pārmērīgu simbolismu samazina tiešāku, nefiltrētāku, jūtu pieredzi un ierobežo cilvēku domas un jūtas līdz tām, kuras var tikt izpaustas ar valodas palīdzību.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=13SÄkumlapa2008-03-20T14:02:50Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarho-pacifisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=12SÄkumlapa2008-03-20T14:02:25Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]<br />
*[[anarcho-pacifisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-pacifisms&diff=11anarho-pacifisms2008-03-20T14:01:09Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-pacifisms ir anarhisma forma, kas noliedz vardarbības lietošanu. Lai gan anarho-pacifisms visbiežāk tiek saistīts ar reliģisko anarhismu (piemēram, kristiešu un Budistu a...</p>
<hr />
<div>Anarho-pacifisms ir anarhisma forma, kas noliedz vardarbības lietošanu.<br />
<br />
Lai gan anarho-pacifisms visbiežāk tiek saistīts ar reliģisko anarhismu (piemēram, kristiešu un Budistu anarhismu), pastāv arī ateistiskas un pat antireliģiskas formas.<br />
<br />
Opozīcija vardarbības lietošanai nav liegusi anarho-pacifistiem pieņemt pretošanās principu vai pat revolucionāru rīcību, ja vien tā nenoved pie vardarbības. Patiesībā šādu pretošanās formu atbalstīšana ir tā, kas liek anarho-pacifistiem atbalstīt anarho-sindikālistu vispārējā streika konceptu kā revolucionāru ieroci.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=10SÄkumlapa2008-03-20T13:23:41Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]<br />
*[[anarho-feminisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-feminisms&diff=9anarho-feminisms2008-03-20T13:22:55Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-feminisms apvieno anarhismu ar feminismu. Tā piekritējas redz patriarhātu kā nebrīvprātīgas hierarhijas manifestāciju. Anarho-feministes uzskata, ka cīņa pret patriarhā...</p>
<hr />
<div>Anarho-feminisms apvieno anarhismu ar feminismu. Tā piekritējas redz patriarhātu kā nebrīvprātīgas hierarhijas manifestāciju. Anarho-feministes uzskata, ka cīņa pret patriarhātu ir ir svarīga šķiru cīņas un anarhistu cīņas pret valsti daļa. Būtībā anarho-feministes redz anarhistu cīņu kā nepieciešamu feminismu cīņai un otrādi. Kā Suzanna Brauna to nostāda, "tā kā anarhisms ir politiska filozofija, kas kas ir pret jebkādām autoritārām attiecībām, tas ir raksturīgi feminisms". Anarho-feminismam ir individuālistiskas un kolektīvistiskas formas, individuālistiskām formām biežāk parādoties ASV, Eiropā tam vairāk liekot uzsvaru uz kolektīvismu.<br />
<br />
Svarīgs anarho-feminisma aspekts ir tā opozīcija tradicionālajiem priekšstatiem par ģimeni, izglītību un dzimumu lomām. Laulības institūcija ir viena no tām, kuras visbiežāk tiek kritizētas. Anarho-feministes ir arī par ne-hierarhiskām ģimenes un izglītības struktūrām.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-sindik%C3%84%C2%81lisms&diff=8anarho-sindikÄlisms2008-03-20T12:38:04Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-sindikālisms ir viena no galvenajām sociālā anarhisma formām. Anarho-sindikālisma ideja ir radīt strādājošo apvienību kustību, balstoties uz anarhistu idejām. Anarho-sindikālisti ir par decentralizētām un federācijās apvienotām apvienībām, kuras izmanto tiešu rīcību, lai panāktu reformas kapitālismā, līdz tās kļūst pietiekami spēcīgas, lai lai to gāztu.<br />
<br />
Problēma ar arodbiedrībām ir tāda, ka tās sadala strādājošos pēc to nodarbošanās, kas var novest (un ir novedis) pie nesaskaņām starp arodbiedrībām. Anarho-sindikālisma mērķis ir apvienot visus strādājošos vienā lielā apvienībā. kuru kontrolētu tās biedri demokrātiskā veidā. Tas, protams, ir gluži pretēji pašreizējām reformistu apvienībām, kuras ir piepildītas slāni pa slānim ar birokrātiem, kuri var pasludināt industriālo streiku, neņemot vērā tās biedru vēlmes. Šāds demokrātijas veids apvienībās nodod kontroli pār strādājošo cīņām tiem, kuriem tas pienākas: strādājošajiem.<br />
<br />
Anarho-sindikālisti neierobežo sevi ar streiku uzskatīšanu par vienīgo pareizo industriālās cīņas formu. Anarho-sindikālistu apvienības mudina uz okupācijām, sabotāžu, darbavietas ieņemšanām un daudzām citām tiešas rīcības formām, lai uzvarētu industriālos strīdus.<br />
<br />
Anarho-sindikālistu apvienības mērķis nav tikai iegūt uzlabotus darba nosacījumus. Anarho-sindikālista Rūdolfa Rokera vārdiem, tās mērķis ir arī arī kalpot par sociālisma pamatskolu. Šādā veidā anarho-sindikālistu apvienības cenšas radīt jaunu pasauli vecās čaulā un ļoti nopietni uztver Bakunina piezīmi par to, ka strādājošo organizācijām periodā pirms revolūcijas jārada ne tikai idejas par nākotni, bet arī nākotnes fakti. Apvienības organizācijai būtu jāsagatavo strādājošos tiešajai demokrātijai, pašaktivitātei un savstarspējai sadarbībai, visām tām lietām, kas ir vajadzīgas, lai nākotnes sabiedrība varētu izdoties.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-komunisms&diff=7anarho-komunisms2008-03-20T12:20:34Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>Anarho-komunisms ir anarhisma forma, kuras piekritēji vēlas nomainīt valsti un kapitālismu ar horizontālu brīvprātīgu asociāciju tīklu caur kurām ikviens spētu apmierināt savas vajadzības.<br />
<br />
Anarho-komunisti ir par egalitārismu un par sociālo hierarhiju un klašu atšķirību likvidāciju, kuras rodas no nevienlīdzīgas līdzekļu sadales, kapitālisma un valsts likvidāciju, kolektīvo ražošanu un līdzekļu sadali caur brīvprātīgām asociācijām. Anarho-komunismā valsts un īpašums vairāk neeksistē. Katram cilvēks un grupa ir brīvi piedalīties ražošanā un apmierināt savas vajadzības pēc savas izvēles. Ražošanu un sadali vada tās dalībnieki.<br />
<br />
Algota darba likvidācija ir centrāla anarho-komunismam. Ja līdzekļu sadale tiks veikta pēc pašnoteiktām vajadzībām, tad cilvēki varēs piedalīties kādās vien aktivitātēs paši vēlēsies un viņiem vairs nevajadzēs strādāt darbu, kuru viņi nevēlēsies darīt un kuram viņi nebūs piemēroti. Anarho-komunisti uzskata, ka nav veida, kā noteikt viena cilvēka ekonomisko ieguldījumu, jo visi līdzekļi ir pašreizējo un iepriekšējo paaudžu kolektīvs produkts. Tāpat viņi uzskata, ka ka jebkurai ekonomiskajai sistēmai, kas ir balstīta uz algotu darbu un privātīpašumu, vajadzēs piespiedu valsts aparātu, lai realizētu īpašumtiesības un saglabātu nevienlīdzīgas ekonomiskas attiecības, kuras nenovēršami radīsies.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=6SÄkumlapa2008-03-20T01:59:26Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>==Uzrakstītās lapas==<br />
*[[anarho-komunisms]]<br />
*[[anarho-sindikālisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=5SÄkumlapa2008-03-20T01:57:52Z<p>Melnais krauklis: </p>
<hr />
<div>[[anarho-komunisms]]<br />
[[anarho-sindikālisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-sindik%C3%84%C2%81lisms&diff=4anarho-sindikÄlisms2008-03-20T01:57:16Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-sindikālisms ir viena no galvenajām sociālā anarhisma formām. Anarho-sindikālisma ideja ir radīt industriālo strādnieku apvienību kustību, balstoties uz anarhistu idej...</p>
<hr />
<div>Anarho-sindikālisms ir viena no galvenajām sociālā anarhisma formām. Anarho-sindikālisma ideja ir radīt industriālo strādnieku apvienību kustību, balstoties uz anarhistu idejām. Anarho-sindikālisti ir par decentralizētām un federācijās apvienotām apvienībām, kuras izmanto tiešu rīcību, lai panāktu reformas kapitālismā, līdz tās kļūst pietiekami spēcīgas, lai lai to gāztu.<br />
<br />
Ideja ir tāda, ka arodbiedrības sadala strādniekus pēc aroda, kas var novest (un ir novedis) pie nesaskaņām starp arodbiedrībām. Anarho-sindikālisma mērķis ir apvienot visus strādniekus vienā lielā apvienībā. kuru kontrolētu tās biedri demokrātiskā veidā. Tas, protams, ir gluži pretēji pašreizējām reformistu apvienībām, kuras ir piepildītas slāni pa slānim ar birokrātiem, kuri var pasludināt industriālo streiku, neņemot vērā tās biedru vēlmes. Šāds demokrātijas veids apvienībās nodod kontroli pār strādnieku cīņām tiem, kuriem tas pienākas: pašiem strādniekiem.<br />
<br />
Anarho-sindikālisti neierobežo sevi ar streiku uzskatīšanu par vienīgo pareizo industriālās cīņas formu. Anarho-sindikālistu apvienības mudina uz okupācijām, sabotāžu, darbavietas ieņemšanām un daudzām citām tiešas rīcības formām, lai uzvarētu industriālos strīdus.<br />
<br />
Anarho-sindikālistu apvienības mērķis nav tikai iegūt uzlabotus darba nosacījumus. Anarho-sindikālista Rūdolfa Rokera vārdiem, tās mērķis ir arī arī kalpot par sociālisma pamatskolu. Šādā veidā anarho-sindikālistu apvienības cenšas radīt jaunu pasauli vecās čaulā un ļoti nopietni uztver Bakunina piezīmi piezīmi par to, ka strādnieku organizācijām jārada ne tikai idejas, bet arī nākotnes fakti periodā pirms revolūcijas. Apvienības organizācijai būtu jāsagatavo strādniekus tiešajai demokrātijai, pašaktivitātei un savstarspējai sadarbībai, visām tām lietām, kas ir vajadzīgas, lai nākotnes sabiedrība varētu izdoties.</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=S%C3%84%C2%81kumlapa&diff=3SÄkumlapa2008-03-20T01:17:11Z<p>Melnais krauklis: Replacing page with 'anarho-komunisms'</p>
<hr />
<div>[[anarho-komunisms]]</div>Melnais krauklishttp://lav.anarchopedia.org/index.php?title=anarho-komunisms&diff=2anarho-komunisms2008-03-20T01:06:18Z<p>Melnais krauklis: Jauna lapa: Anarho-komunisms ir anarhisma forma, kuras piekritēji vēlas nomainīt valsti un kapitālismu ar horizontālu brīvprātīgu asociāciju tīklu caur kurām ikviens spētu apmierināt sa...</p>
<hr />
<div>Anarho-komunisms ir anarhisma forma, kuras piekritēji vēlas nomainīt valsti un kapitālismu ar horizontālu brīvprātīgu asociāciju tīklu caur kurām ikviens spētu apmierināt savas vajadzības.<br />
<br />
Anarho-komunisti ir par egalitārismu un par sociālo hierarhiju un klašu atšķirību likvidāciju, kuras rodas no nevienlīdzīgas līdzekļu sadales, kapitālisma un valsts likvidāciju, kolektīvo ražošanu un līdzekļu sadali caur brīvprātīgām asociācijām. Anarho-komunismā, valsts un kapitālisms, valsts un īpašums vairāk neeksistē. Katram cilvēks un grupa ir brīvi piedalīties ražošanā un apmierināt savas vajadzības pēc savas izvēles. Ražošanu un sadali vada tās dalībnieki.<br />
<br />
Algota darba likvidācija ir centrāla anarho-komunismam. Ja līdzekļu sadale tiks veikta pēc pašnoteiktām vajadzībām, tad cilvēki varēs piedalīties kādās vien aktivitātēs paši vēlēsies un viņiem vairs nevajadzēs strādāt darbu, kuru viņi nevēlēsies un kuram viņi nebūs piemēroti. Anarho-komunisti uzskata, ka nav pamatota veida, kā noteikt viena cilvēka ekonomisko ieguldījumu, jo visi līdzekļi ir pašreizējo un iepriekšējo paaudžu kolektīvs produkts. Anarho-komunisti uzskata, ka ka jebkurai ekonomiskajai sistēmai, kas ir balstīta uz algotu darbu un privātīpašumu, vajadzēs piespiedu valsts aparātu, lai realizētu īpašumtiesības un saglabātu nevienlīdzīgas ekonomiskas attiecības, kuras nenovēršami radīsies.</div>Melnais krauklis